V. Vijolīte
Zilās vizbulītes
Uz tuvējās mežmalas pusi
pavasarim sekoju klusi.
Ļaujos, lai viņš mani vada
pa neiemītām takām,
mitrām, pelēkām lapām
uz ziedošo vizbuļu zemi.
Un pēkšņi ieraugu!
It kā debesis būtu nolijušas,
it kā ezeri palos izplūduši,
debesu zilumu sasūkušies,
zied vizbuļu ziediņi saplaukušie.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru