Daudz laimes, Latvija!

DZIMTAIS PAVARDS

Dzimtais pavards pie debesīm kuras.

Lai pārnāktu mājās,

mēs neveram durvis,

bet grāmatu vākus

un brīvojam telpu sevī,

kur dzimtenei būt.

No gliemeža mācīties nevaram,

jo mājas nav patvērums mums,

bet mēs būsim patvērums mājām.

/ Māra Zālīte/

 

Lāčplēša diena

 

Turi Latviju dziļi ieslēgtu savā sirdī. 

Turi to kā lielāko dārgumu, ko nedrīkst pazaudēt. 

Jo, zaudējis Latviju, tu zudīsi pats.

 /J. Jaunsudrabiņš/

Mārtiņi

Atmini!

Četri stabi, divi ragi, aizmugurē — pātadziņa. 

Pilns sieks sudraba naudas, zelta rublis vidū. 

Zeme rīb, rati klaudz,
Kas to zemi rībināja?
Nu atbrauca Mārtiņdiena
Deviņiem kumeļiem.

Atmini!

Daudz, daudz brālīšu, visiem zilas galviņas. 

Vienam tēvam septiņi bērni: pa pusei balti, pa pusei melni. 

 

Spociņi Jociņi un Veļu laiks

Tika uzskatīts, ka, beidzoties gaišajam gadalaikam un tuvojoties ziemai, robeža starp īsto un mistisko pasauli kļūst īpaši plāna un Visu svēto dienas priekšvakarā pār zemi valdot viss mistiskais. Arī Latvijā miglas un ēnu pārņemtie rudens vakari līdz pat šim brīdim zināmi kā veļu laiks.

Veļu laiku, novembra mēneša miglas, sauc pie mums
par garu laiku, gariņiem, arī gariem.