Lāsteka mana mirdzoši skaistā
Saules staros kā dārgakmens laistās,
Bet, tikko ārā kļūst manāmi silts,
Tā tūlīt tai iesnas un deguntiņš pil!
Lai mana lāsteka nedabū galu,
Aicinu palīgā dakteri salu.
Atbrauc tas salnas kumeļā staltā
Ietērpies sniega uzsvārcī baltā.
Kamēr es lellīti vedu uz skolu,
Sals aizved lāsteku uz Ziemeļpolu.
Dzīvošot tur viņa dzimtajā ciemā,
Braukšot pie manis tik nākamā ziemā.
/L. Apšeniece/
Iemācies dzejoli izlasīt, izprast, izteiksmīgi izlasīt, deklamēt!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru